Tu pavadīji dienu sevis meklējumos. Vai atradi, es nezinu. Bet es
atradu sevi. Meklēju grāmatu lappusēs un draugu smaidos. Atradu asarās
un puķu ziedos. Centos izteikt. Tikai vārdi uz papīra tik samocīti un
neizteiksmīgi iznāca. Bet gan jau tu sapratīsi.
Es sapratu, kad ieraudzīju sevi. Sapratu, ka daudz kas no tā, kas man
šķita nozīmīgs ir bezjēdzīgs, un citiem sīkumiem vajadzētu pievērst
vairāk uzmanības. Sapratu, ka mēs esam tādi, kādi ir cilvēki mums
blakus. Sapratu, ka es neesmu tāda, kādu es sevi redzu, bet esmu tāda
kādu mani redz mani draugi un paziņas. Un tas nozīmē, ka man viņos
vairāk jāieklausās.
Tāpēc, pasaki ko tu par mani domā. Pasaki visu. Labo, ļauno vai
vienaldzīgo. Es uzklausīšu un nepārmetīšu, ja arī tavi vārdi būs
samocīti, bet galvenais, lai tie ir patiesi.
***
Pieskaries, tas atsaldēs tavu sirdi. Aplūko un skatiens atkusīs. Tu
sper sasalušus soļus, bet nekas nemainās. Pamēģini atkausēt savu
Dvēseli. Pasmaidi! Ja ne, kaut vai raudi, bet izrādi! Kaut palūkojies
uz to, ko sauc par Mīlestību un tu sāksi just. Pārmaiņas pēc neesi
nedzīvs putnu biedēklis lauka vidū. Mēģini, kaut tikai reizi mēģini būt
uzziedējis zieds pļavā. Ja nesanāks, es palīdzēšu, bet ļauj man tev
palīdzēt. Jūti un parādi ko jūti! Arī es parādīšu tev savu Dvēseles
stūrīti, lai tu redzi kāds tas ir. Jā, tur ir skrambas un rētas, bet
tas taču nekas! Tāda ir Mīlestība. Tā tam jābūt. Ja ne, tu nekad neesi
mīlējis. Nu un kas, ja tas ir sāpīgi? Tāda taču ir dzīve! Ir taču labāk
izjust lietu uz savas ādas un salīt cauri slapjam, nekā nezināt, kas ir
lietus un mirt no slāpēm.
Aiziet, atsaldē savu ledus sirdi! Atver savas miegā aizlipušās acis un dzīvo! Dzīvo tā, lai ir rētas, ar kurām palepoties.
Δεν υπάρχουν ακόμα σχόλια.
Πρόσθεσε ένα σχόλιο για να ξεκινήσεις τη συζήτηση!