Ar gadiem esmu mainijusies uz 180 grādiem... Daudz ko esmu mācijusies..Bet lielākais ieguvums ir laipnība.
 Šodien manī bija tāds pacilājums.. Itkā nekas tāds, tomēr tik lieliski sajutos...
Pie origo eju pāri gājēju pārejai.. tieku pāri pirmajai, otrai vairs nepaspēju.. es tā savā nodabā klausos mūziku un rakstu sms, te pēkņši dzirdu kāds runā ar mani.. Domāju, ka izliekas, bet tomēr nē... paskatos zemāk, tur bomzīts sēž.. Prasa- Vai Jums nebūtu sērkociņi.. es tā - es varu iedot tikai sķiltavas.. iedodu viņam aizpīpēt, un tad viņš man pasakās un pasaka- Lai Dievs Tevi svētī.. liels Tev paldies par atsaucību.. Ja jūs spētu iedomāties cik labi es sajutos, ka spēju tik neicīgu lietu izpalīdzēt un saņemt jaukus vārdus pretī.. Es tā sāku smaidīt.. Domāju, ka apkārtējie padomās , ka esmu jocīga, bet tā sajūta sirdī.. Tāds sīkums, bet tik daudz patīkamu sajūtu... Noskatos bieži uz cilvēku vienaldzību, un tas ir briesmīgi.. Ir taču tik labi darīt kādam ko labu, kaut vismaz tikai tapēc, lai pierādītu sev, ka sirds nav no akmens un spēj iepriecina't kādu ar pavisam ko niecīgu, bet tomēr.. Cik labi būt laimīgai un dot kaut nedaudz prieku kādam citam. :)
Žēl, ka daudzi to nespēj..

Μου αρέσει! 5