Mareks tā arī stāvēja un skatījās, man liekas no vienas puses bija
apstulbis, bet tai pašā laikā likās, ka viņam tas nav nekas jauns. Ceru,
ka viņa uzskati nebūs nepareizi. Kaimiņš atvadījās un aizgāja. Mareks
īsi pēc tam pagriezās pateikdams, ka mani vairs netraucēs un grasījās
iet prom. Bet nu taču- Tevi vairs netraucēšu- jel viņš mani nekad nav
traucējis, piesien sev liekas nodarbes, ar kurām nekad nav nodarbojies
un... eh, satvēru viņu aiz rokas un teicu, lai beidz muļķoties un ienāk
iekšā aprunāties. Izrādās viņš ir pakļāvīgs, varbūt tā ir vienkārši viņa
vājība pret meitenēm.
Nosēdināju viņu uz matrača un aizslēdzu drošības labad dzīvokļa durvis,
lai nedomā izšmaukt no šejienes ārā, kamēr nebūsim aprunājušies.
Uztaisīju karstās šokolādes abiem, lai miegs kaut nedaudz atkāpjas,
paņēmu cepumus un devos uz istabu pie viņa. Istabā nebija klusums, bet
fonā klusi skanēja vietējā radiostacija. Nosēdos viņam blakus,
atbalstījusi muguru pret sienu, pasniedzu viņam krūzīti ar pret miega
dozu un noteicu, lai stāsta, kas notiek. Vienkārši sēdēju un
neuztraucos, bet klausījos viņā.
Mareks iedzēris malku nosēdās man tuvāk arī atbalstījis muguru pret
sienu sāka stāstīt:”Toreiz, kad norīta ieradāmies uz darbu abi kopā, tā
meitene, kura pienāca klāt man ir laba draudzene, es redzēju kā Tu
saminstinājies un aizsteidzies, pat neļāvusi man paskaidrot Tev. Pēc tam
es centos Tevi uzmeklēt, bet es nesaprotu kā Tev izdevās būt tik
lokanai kā čūskai un izvairīties no manis. Nodarbību laikā es Tevi
nevēlējos traucēt, jo redzēju ar kādu prieku un degsmi Tu strādāji, man
patika Tevi vērot (puisītis nedaudz samulsa, bet turpināja stāstīt).
Pienāca vēls vakars, un es nezināju Tavu telefona numuru, traucēt Tevi
arī dikti nevēlējos, tāpēc nolēmu, lai tās dienas notikumi nomierinās un
nākamajā dienā noteikti Tevi dabūšu rokās. Nākamajā dienā es Tevi
ieraudzīju beidzot, pēc pusdienlaika, bet Tu nebiji viena. Tu biji ar
viņu. Domā es neko nezinu par Tavu pagātni, te nu Tu kļūdies. Es Danielu
krietnu laiciņu jau pazīstu un viņš ir redzējis kā mēs ar Tevi
kontaktējamies un vienreiz pie pusdienu galda mēs runājām par Tevi. Viņš
man pastāstīja, cik Tev ir bijis labi ar Ingusu, viss bija labi, bet
beigu beigās viņš Tevi sāpināja. Tu iekšēji pēc tam mocījies ilgi, viņš
nespēja Tevi novērtēt, bet tagad. Tiklīdz Tu esi rokas stiepiena
attālumā, netālu dzīvojat viens no otra, vienā ēkā strādājat, viņš
pēkšņi izliekas it kā nekas nav noticis un viss ir tāpat kā bija Jums
abiem sākumā. Tu, kad izkāpi no mašīnas biji tik ļoti samulsusi, Tu biji
nosarkusi. Man tas nepatika, tas radīja aizdomas par Jums abiem un
dusmas gan uz Tevi, gan viņu. Es neticēju, ka Tu tik mierīgi varēsi ar
viņu tā uzturēt kontaktus un nu ne jau vienkārši draudzīgus kontaktus
par spīti notikušajam. Pēc tam es tevi vēl pāris reizes esmu redzējusi
ar viņu. Smagākais skats un trieciens bija, kad Tu agri norīta atbrauci
ar viņu kopā un viņš Tevi noskūpstīja. Zini, es pirms satiku Tevi biju
domājis, ka meiteņu dēļ pūdelēt sev smadzenes nav vērts. Bet es nespēju
nomierināties pēc tā skata. Šodien pēc darba es nespēju nosēdēt mājās,
un izdarīju to pašu trakulību, kuru Tu, izgāju vēlā nakts stundā ārā
pastaigāties, pēc šī vakara pastaigas varu teikt, ka es puišiem īsti
nepatīku, bet tas mani pat priecē. Gāju garām Tavām mājām un ļāvos savām
kājām, kur vedīs, tur jāiet. Grasos zvanīt pie Tavām durvīm, bet Tu jau
ver vaļā un ieraugu kāda vīrieša galvu. Nenoliedzami es biju
pārsteigts. Bet visā visumā, es personīgi nevēlos, lai Tu sevi moki. Ja
puisis no Tevis vienreiz atteicās, tad tas notiks arī otrreiz. Padomā
kārtīgi. Negribu Tevi mācīt, bet... es uztraucos par Tevi. (silts smaids
no puiša puses).”
Es apdomāju visu teikto, protams, šī ir tikai neliela daļa, kas tika
teikts, bet es tiešām ieklausījos un apdomāšu, es pati jau par to biju
padomājusi. Lūk, kur bija tas suns aprakts kāpēc viņš no manis
izvairījās. Parunājām, un no nopietnās sarunas, lēnām virzījāmies uz
ikdienišķām, komiskām sarunām, interesantām un tamlīdzīgi. Miegs abiem
pilnībā pazudis, bet enerģija nu tāda uzliesmoja, ka būtu gatavi pa
abiem māju gāzt otrādi. Izdomājām doties uz virtuvi pašiverēties. Ņēmām,
vārījām makaronus, rīvējām sieru priekš makaronu sacepuma, uztaisījām
tagad pa tējas krūzei un nakts vakariņas gatavojās pilnā sparā. Viss
sataisītais smaržoja dievīgi, gribējām ķerties klāt kā tādi zvēri.
Turēju sacepuma trauku rokās un vēru vaļā skapīti pie sienas, lai
izņemtu dakšas un tur grauzējs sēdēja. Es nesaprotu kā viņš tur tika,
bet es sabijos no pēkšņas kustības skapī un sacepuma trauks izkrita man
no rokas un saplīsa pret zemi. Sākumā klusējām, skatījāmies, un tad
sākām smieties, beigu beigās pasūtījām picu, jo vēlreiz taisīt visu to
pašu, spēka vairs nebija.
Nolēmām picas piegādātāju nedaudz paāzēt. Kad viņš klauvēja pie durvīm
Mareks piegāja atvērt durvis. Viņš atver durvis un atstutējas pie durvīm
koķetīgi. Aizmirsu piebilst, viņam ir tikai visintīmākā zona apģērbta.
Daiļums tika noslēpts zem baltas, pieguļošas apakšveļas.
Jāatzīst, man nepatīk vīriešiem pieguļošas apakšbikses, bokseršorti, bet
šajā situācija tie ir ideāli. Man liekas piegādātājs samulsa vairāk
nevis no tā, kādā paskatā viņš ir, bet no tā kā viņš uzvedās, tie žesti,
tik pieglaimīgi un koķetīgi tika vērsti pret picas piegādātāju, viņš
kļuva tāds nedaudz nervozs, bet smaidīja laikam aiz pieklājības. Mareks
naudas banknotes aizsprauda sev aiz bikšelēm mugurpusē, pieiet pie
piegādātāja un pagriezās ar tekstiem: „Ņem saldumiņ, atlikumu vari
paturēt!” Es knapi valdījos, bet, ja godīgi diez kā jutās Mareks, viņam
ir labi sanāca tēlot, tas ir, ja viņš tēlo. Un pēkšņi izdzirdu Mareka
dīvainu apmulsuma ne kliedzienu vai kā, bet piegādātājs paņemot naudu
uzšāva viņam pa dupsīti. Mareks automātiski pagriezās un piegādātājs
viņu noskūpstīja uz lūpām. Viss es neizturēju un smējos skaļi, skaļi.
Mareks pateica paldies par picu un aizvēra durvis piegādātāja priekšā.
Es nevarēju beigt smieties un turpināju, protams, viņš īpaši prieka
entuziasmu neizrādīja, bet arī sāka smīnēt, lai gan spļaudīdamies devās
mazgāt muti, zobus, jo piegādātājs laikam pirms tam ir ēdis ķiploku
grauzdiņus, vismaz viņš tā ir sajutis.
Par šādu pavērsienu pēc tam vēl ilgi smējāmies, pārspriedām un
tamlīdzīgi. Kad bijām nomierinājušies ievēroju, ka viņš joprojām ir
tikai apakšveļā. Arī viņš to pamanīja un teicās, ka tas nav godīgi un
vai nu viņš apģērbsies, vai arī man esot jāizģērbjas. Es aizgāju uz
vannas istabu un noģērbos un atstāju tikai sarkanu apakšveļu. Kāpēc man
jāizģērbjas pilnībā? Viņam arī ir apakšveļa. http://www.youtube.com
Još nema komentara.
Ostavi komentar, započni diskusiju!