darvaQ's blog

baby, do you know how far it takes?

In thoughts of you my body shakes

`Cause each time I pretend your voice

And now I can see

`Cause there`s no way to see you now

Each word from your lips

Don`t be quiet, I want you to say

When my lashes are shut

The first thing that I can see

Some imaginations makes me…

Ja Tu mani uz mirkli satiktu, vai pirmais, ko Tu darītu, būtu- cieši mani apskautu? Un ja es Tevi tai brīdī pārtrauktu, kad Tu mani ap vidukli apņemtu?.. Vai Tu diez to pārprastu, kā manu prieku neīstu par to, ka Tevi satiku? Nē, tas nebūtu pārpratums, jo beidzot tas mirklis tiktu dāvāts mums, tas man būtu kā ieguvums, ko pārņemtu nebijis atvieglojums... Vai arī Tevi pārņemtu tas strāvojums, kas sen nebija saucams kā paradums? Un vai katru mirkli mūsu, mēs izmantotu, lai kūstu? Bet vispirms es Tev dāvātu skūpstu, lai visas savas aizdomas Tu aizmirstu, pat mazliet prātu pazaudētu.. Līdz,…

Kad acīs sariešas asaras, ir sajūta, ka kaut kas ir palaists garām, kaut kas neuzspēts vai izdarīts nepareizi. Es tobrīd nezināju, kas man bija jādara, bet es satvēru Viņa plaukstas un paspēju ieskatīties acīs. Šādā momentā pat manai, līdz tam brīdim cēlajai dvēselei sametās šķērmi. Es sapratu, ka nekas taču nebūs kā agrāk, jo nav jābūt pareģim, lai sajustu to vājuma priekšspēli, kas tūlīt sašķels kaut ko... kaut ko tik cēlu. Ziniet, Viņš paspēja pateikt pirmos trīs vārdus, līdz es pieliku rādītājpirkstu pie Viņa lūpām un izčukstēju murgainu burtu salikumu. Es šaubos, vai viņš saprata, bet viņš novērsa skatienu, mēģinot saasināt man aiz muguras esošo skatu caur logu. Kādu daudzdzīvokļu mājas logu, iespējams. - Es vienmēr esmu zinājusi, ka Tavi vārdi spēj pateikt daudz, bet šoreiz, cik Tu spēj saprast, tie ir trāpījuši tieši mērķī... – Līdz tam brīdim neticēju, ka viss tas manī bija patiesi. - Tev nebija nekas jājūt. Tu taču esi stipra un viss ar laiku pāriet. - Es nešaubos par savu stiprumu, bet visi mūri reiz grūst. Nekas nav mūžīgs. - Nekas nav mūžīgs...